Vai ikonas ir jākopē?

Jebkura, pat visizcilākā kopija, ir un būs tikai nevērtīgs atkārtojums. Tāpēc, ka nav iespējams atkārtot emocijas, ko mākslinieks pārdzīvo, radot mākslas darbu. Katrs otas vilciens, krāsas triepiens ir emociju gamma, kas ir tāda viena un vienreizēja. Mākslinieks pats, nespēj divreiz atkārtot savas krāsas un līnijas raksturu. Jo radīt mākslu, tas ir tas pats, kas elpot. Un tas notiek tieši tajā, konkretajā brīdī, kas pēc sekundes jau būs pagātne.

Tad, kāda vērtība ir kopijai?...

Es bieži gleznoju ikonas, kurās var atpazīt kādu konkrētu ikonu, gadsimtu un skolu, Man nekad nav mērķis, nokopēt to, kas vienreiz ir radīts un ir ģeniāls. Jo, vienkārši,  to nav iespējams izdarīt. Es vēlos nodot tālāk šo brīnišķīgo mākslu, gleznošanas brīdī ieliekot savas, radīšanas brīža, emocijas, savas domas, pārdzīvojumus. Un, katrā ikonā, tās būs citas, tās neatkārtosies. Jo tā ir mana dzīve.

Ikonogrāfija ir specifiska, ārkārtīgi skaista māksla ar ļoti dziļu nozīmi. Ikonai ir jābūt atpazīstamai, tai jāatbilst tiem kanoniem, ko ļoti sen izstrādāja Baznīca. Ikona nav interjera priekšmets. Tās uzdevums ir aicināt lūgšanai, pavērt logu uz Dievišķo pasauli, būt par glābšanas salmiņu, kad tas ir nepieciešams. Tāpēc, ikonai ir jābūt dzīvai, siltai. Tā ir dzīva māksla! Un tikai, mākslinieks, ar otiņu rokās, ieliekot katrā krāsas pilienā savu dzīvi, to tādu padara.

• Mana versija, par 12.gadsimta beigu ikonu "Pasludināšana" no Sv.Katrīnas klostera, Sinajā.
  
• Ikonu gleznoju 2020.gadā.
  

Maza, mīļa dāvana!

"Skaistas drānas" maniem darbiem!

Kā savus bērniņus, savus darbus es "ietērpju skaistās drānās"- pagatavoju katram īpašu iepakojumu. Jūs nekad neatradīsiet divus vienādus! Piemeklēju, kāda kastīte būtu piemērota, kādas krāsas audums un lentīte, vai jāuzšuj vienkāršs maisiņš, vai ar mežģīnēm, vai pagatavot svinīgu vai vienkāršu iepakojumu. To visu nosaka mākslas darba raksturs un, iespējams, kāds svinīgs notikums. Skaisti noformēt darbu arī ir mākslas daļa, tikpat kā radīt pašu mākslas darbu. Es varu sēsties pie šujmašīnas un radīt skaistumu ar audumu un diegiem! Kad viss gatavs, darbiņš iepakots un gatavs ceļam pie sava cilvēka, es jūtos laimīga un priecīga, jo man patīk tas, kas ir sanācis. Un, ja pašam patīk savs darbs, tad  noteikti tas patiks arī citiem!

Visi mani darbi ir tikai vienā eksemplārā un īstais cilvēks, pie kura tas nonāks, saņems to tādu vienu vienīgu visā pasaulē. Un, es ļoti vēlos, lai šis saņemšanas prieks paliek atmiņā un ilgiem laikiem.

Ne velti saka, ka pirmais iespaids ir tas visprecīzākais...

Kā senāk...

Mēs dzīvojam ciparu laikmetā un, ko tur   liegties, mums pietrūkst laika, lai uzrakstītu kādu apsveikumu vai vēstulīti uz īsta papīra ar roku... Arī man, diemžēl laiks skrien ātrāk, kā gribētos...  Skumjā aizejošo dienu godība. Bet, varbūt tomēr ne?

Un tieši tāpēc, jo pacilājošāk ir saņemt savā pasta kastītē, īstā, ne telefona pastā:), aploksni ar tieši man gatavotu kartiņu, un vārdus, kas rakstīti tieši man! Es šādu pārsteigumu sagaidīju, kaut gan nebiju to gaidījusi! Tā iesākās mans 2020.gads. Cerīgi:)

Jau labu laiku, kopš nodarbojos ar mākslu, gleznoju un grafikā veidoju apsveikumu kartiņas. Gadu gaitā, daudzas no tām ir atradušas savus cilvēkus. Es turpinu ticēt, ka mums nekad nezudīs vēlēšanās iepriecināt kādu ar tieši viņam veltītiem vārdiem, ko esam uzrakstījuši paši savām rokām. Lai kādi laiki nāks ar tehnikas brīnumiem, mēs rakstīsim. Lai nepazustu laikā....

Jo, es pati piedzīvoju šo saņemšanas prieku, kā bērns, kad pastnieks atnesa man vēstuli!!

Stāsts, kā tapa divi mazi eņģelīši

Sargeņģelīši.

• 2019.gada decembris.
• Ja arī Jūs vēlaties, lai uzgleznoju Jums šādu dāvanu, sazinieties ar mani!
• Gleznošanas laiks: 9 dienas.
• Materiāli: koks, levkas, olas tempera, pernica.
• Izmēri: 15x10,5cm.

Labas atmiņas...

Tā bija ļoti laba pieredze, daudz satiktu interesantu mākslinieku no visas pasaules un atvērtas durvis uz mākslas pasauli!

Biju pagodināta, savu lūgto viesu vidū satikt Latvijas Vēstniecības Lielbritānijā. kultūras atašeju, Irēnu Hamiltones kundzi. Tādi brīži patiesi spārno radīt!

Kas zin, varbūt atkal saņemšos un piedalīšos:)

Idejas maniem darbiem

Jāsaka, ka bieži ideja par kādu mākslas darbu manā apziņā dzīvo un formējas diezgan ilgu laiku. Tad pienāk brīdis, kad es saprotu - jā, gatavs. "Redzu" jau gatavu darbu. Atliek īstenot ar gara acīm redzamo jau gatavā formā. Nereti ideja rodas kāda notikuma, sarunas, filmas, izlasītas grāmatas, redzētā iespaidā vai, konkrēta uzdevuma rezultātā.

Šis stāsts ir par diviem darbiem, kas ir eksponēti ikgadējā vizuālās mākslas izstādē "Rudens 2019" Latvijas Mākslinieku savienībā. Ideja darbam "Kur gaisma dalās I?" dzima, vēl nezinot, ka tas būs mans pieteikums izstādei. 2018.gada nogalē doma par darbu bija noformējusies un, 2019.gada februārī sāku to īstenot. Septembrī darbs bija gatavs, iesniedzu to atlases žūrijai. Bija vajadzīgi  gandrīz 8 mēneši, lai šo darbu paveiktu. Zīmēju, nesteidzoties, paralēli visam citam.

Kvadrātiņi - tas ir mūsu dzīves lauks, zelta apļi, kas ir ieplaisājuši - tā ir gaisma mūsu dzīves ceļā, kas ne vienmēr ir vienmērīga. Dažreiz mēs to nespējam saredzēt dēļ savām ambīcijām.

Arī otrs - "Singularitāte. Kur gaisma dalās I" izstādē eksponētais darbs ir gaismas stāsts. Šo darbu es veidoju savai personālizstādei 2018.gadā. Bet, gatavu formu tas ieguva 2019.gada vasarā. Tā ir doma par melno caurumu, no kura pat gaisma neizkļūst. Bet, manā darbā pat melnajā caurumā dzīvo gaisma, kā cerība, ka pat vistumšākajā mūsu dvēseles nostūŗī mājo gaisma. Savukārt, pamats ir mūsu dzīves ne tik skaistais, ne tik vienmērīgais gājums ar ko mēs, mēdzam nodarīt pāri sev un citiem.

Bet Jums, skatītāji, vienmēr paliek telpa savai versijai par mākslas darbu. Ko Jūs tajā saskatāt? Nereti, tā varbūt pilnīgi cita doma, pat diametrāli pretēja mākslinieka iecerētajai. 

Abiem darbiem pavadošo tekstu es izvēlējos no Vecās Derības  Ījaba grāmatas 38:19-24:

"Kur ir ceļš, kas ved uz gaismas mājokļiem un kur ir tumsas mītne, ka tu tumsu spētu novest tās novadā un, ka tu tik labi pārzinātu tekas uz tās mājām? Tu jau to laikam droši vien zini, jo tai laikā tu jau biji piedzimis un tik liels ir tavu mūža dienu skaits. Kur tad ir ceļš, kur gaisma dalās?”

• "Kur gaisma dalās I?".
• Izmērs: 85x56cm..
• Tehnika: papīrs, olas tempera, tuša, zelta pulveris.
  

• "Singularitāte. Kur gaisma dalās II?".
• Izmērs: 39,5x39,5cm.
• Tehnika: instalācija, koks, stikls, autortehnika.
  

Manā virtuvē!

Es mīlu gatavot! Tikpat kā gleznot. Un, manā virtuvē man palīdz Svētais Palestīnas Eufrosins, pavāru aizbildnis. Ne vienmēr viss izdodas tik labi, kā gribēts, bet paskatoties uz savu ikoniņu, saprotu, ka nav tik traki.

Varbūt arī Jūs vēlaties savā virtuvē palīgu, Svētā Palestīnas Eufrosina ikonu?

Tā var būt arī mīļa dāvana kādam, kas ļoti mīl gatavot!

• Uzspiediet uz attēla un apskatiet manu piedāvājumu!

Mana pieredze

Varbūt šī "poga" ir Jums?

• Uzspiediet uz attēla un apskatiet manu piedāvājumu!
  

Trīs iemesli, kāpēc tieši mani darbi Jūsu mājās?

Šis darbs - "Dievmāte" aizceļoja uz tālo Austrāliju. Gabaliņš Latvijas meža - kociņš, uz kā uzgleznoju, vienmēr atgādinās par Latviju. Un tāds tas ir viens visā pasaulē!

• Jums ir mākslas darbs, kas tāds ir viens, visā pasaulē!
• Jums ir mākslas darbs, kas radīts tieši Jums!
• Jums ir mākslas darbs, kas radīts Latvijā!

Kāpēc es gleznoju?

Katram mums ir sava sūtība, kāpēc esam šeit, uz zemes. Un, ja vien to apzināmies, cenšamies to piepildīt. Vairākas reizes dzīve esmu gājusi prom no mākslas pasaules, bet tikpat reižu esmu atgriezusies, gan apzināti, gan neapzināti. Un te, es varu teikt, jā - tā ir tā sajūta, ka no sava likteņa neaizbēgsi. Agri vai vēlu būsi tur, kur tev jābūt. Ko tur vēl piebilst...