Mana pieredze
12. novembris, 2019 pl. 11:46
Lai kur es atrastos, tālākā ceļojumā vai tepat Latvijā, man somiņā vienmēr līdzi ir "mans mazais patvērums" - maza Dievmātes ikoniņa, ko kādu laiku atpakaļ uzgleznoju. Ir bijuši grūti brīži, kad Viņa man ir bijusi tas taustāmais salmiņš, pie kura pieķerties. Viņa man ir kā logs, kuru atveru un varu parunāt ar Dievu; domās ieraugu savus mīļos, aprunājos, izraudos. Mēs, cilvēki, esam emocionālas būtnes. Bieži ir nepieciešama tā "poga", kurai pieķerties. Ieraugot skursteņslauķi, pirmā doma - pieskarties pogai. Un mēs ticam! Manā somiņā ir tā "poga", kurai es ticu:).